Tā bija saruna pirms pāris gadiem, man šķiet, ka tas bija oktobris un es tikko biju (at)sākusi iet desmitajā klasē. Viņš pienāca man klāt un jautāja, kas tā bija par grāmatu, kuru es tik laimīgi lasīju matemātikas stundā. Negribot ielaisties sarunā, es atbildēju “Tas bija stāsts par mīlestību.”

Patiesībā tie bija Hansena “Vēstījumi par sargāšanu”.

Nezināmu iemeslu dēļ šī saruna uzpeldēja manā galvā un man neatlika nekas cits, kā izveidot blendu. Tā notiek. Īpaši brīžos, kad būtu jādara kas cits.


Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *