Kas tas ir un kas te notiek?

Kas ir Ofēlija Spektore un kas šeit notiek?

Vai esi reiz parkā, kafejnīcā, uz ielas, kokā redzējis meiteni ar īsiem koši ziliem/zaļiem/violetiem matiem, kas lasīja grāmatu? Tā noteikti bija Ofēlija jeb Ofija.

Ofija ir latviešu meitene ar smaidu sejā, bezgalīgu vēlmi mazliet salabot pasauli un palīdzēt citiem. Viņas asinīs plūst stāsti un viņas superspēja ir atrast kopīgu valodu ar katru pretimnācēju.

Šobrīd Ofija dzīvo Indonēzijā, ekofermā uz salas, kur strādā kā brīvprātīgais. Šis ir Ofijas blogs, kurā turpmāk varēsi lasīt par viņas ikdienu, piedzīvojumiem un pārdzīvojumiem brīvprātīgajā darbā.

Foto: Spīgana
Foto: Spīgana

Kas ir Spīgana un kas viņai šeit meklējams?

Ofija ir mana mazā māsa, mēs sinhronizējamies arī pāri puspasaulei un vispār īsti nav skaidrs, kā pasaule vēl nav iebrukusi zem mūsu pievilkšanās spēka.

Šis ir Ofijas blogs un stāsts par viņu, bet Ofijas interneta un brīvā laika resursi ir neiedomājami ierobežoti un ne vienmēr viņai būs iespēja uzrakstīt īstu, kārtīgu bloga ierakstu, bet viņa laiku pa laikam atsūta vēstuli, parunājas ar draugiem un šo to iemet feisbukā. Diemžēl feisbuks ir visnotaļ slikta vieta un veids kā citiem nodot informāciju, tāpēc pēc abpusējas vienošanās mans uzdevums būs apkopot informāciju, ar kuru Ofija dalās un pārvērst to visu lasāmā blogā.

Kā tas viss darbosies un kādā valodā būs blogs?

Es pie savām grāmatām zvēru, ka Ofijas rakstīto nevajadzīgi necenzēšu, savus izdomājumus tekstam nepievienošu un visādi citādi centīšos saglabāt Ofijas oriģinālos tekstus.

Es laiku pa laikam apkopošu visu, ko viņa ir sarakstījusi feisbukā, vēstulēs, īsziņās un čatos un pārvērtīšu to bloga ierakstos. Ofija visai daudz arī bildē, tāpēc parādīsies ieraksti ar bilžu galerijām. Un, protams, kaut kad jau arī pati Ofija šeit kaut ko ierakstīs. Zinu, ka daži bloga ieraksti viņai jau pat bija gatavi, bet viņas datora mātesplati paspēja apēst skudras, pirms ierakstiem bija uztaisītas kopijas, un nav zināms, kad tas viss tiks atjaunots.

Ar valodām ir sarežģītāk un haotiskāk- tā kā par Ofijas dzīvi interesējas arī viņas ārzemju draugi, visi viņas feisbuka ieraksti ir tikai un vienīgi angliski, savukārt vēstules ir latviski. Gala rezultātā blogs būs tieši tikpat haotisks kā pati Ofija un darbosies divās valodās- latviešu un angļu. Šobrīd nav plāna visu tulkot, jo izskatās, ka pēc tā nav vajadzības, bet par to spriedīsim vēlāk.

Kur tieši Ofija ir un ko viņa tur dara?

Pēc ilgas plānošanas un mocīšanās ar vīzām, Ofija Latviju pameta 14. decembrī un triju dienu laikā no Rīgas nonāca Sumatrā caur Minheni, Abu Dabi, Džakartu un Medanu.

Tagad Ofija dzīvo Sumatrā uz salas, kas atrodas Tobas ezerā. Tur atrodas ekoferma (http://www.laketoba.net/), kuras īpašnieki par savu misiju ir izvirzījuši pierādīt, ka ir iespējams dzīvot, elektrību ražojot tikai no saules enerģijas.

Ofijas uzdevumi nav viennozīmīgi un skaidri sastādīts saraksts, drīzāk jau uzdevums iekļauties fermas dzīvē, palīdzēt viņiem, sniegt savas zināšanas. Viens no Ofijas pamatuzdevumiem būs bērniem mācīt angļu valodu, bet pārēja laikā viņa vienkārši piedalās fermas dzīvē.

Kad Ofija atgriezīsies?

Uz šo jautājumu atbildes nav. Nekādā gadījumā Ofija neplāno Latviju pamest pavisam un viņas sirds lūztu, ja būtu visu dzīvi jāpavada prom no Latvijas, bet arī nekādu konkrētu atgriešanās plānu viņai nav. Pagaidām reālākais variants izskatās tā, ka gadu Ofija dzīvos Indonēzijā, pēc tam dosies kaut kur tālāk pasaulē un ne vēlāk kā pēc trim gadiem atgriezīsies Latvijā.

Bet vispār šo jautājumu var lieliski raksturot ar viņas blogā atrodamu citātu un Ofijas veidotu blendu:

“If I knew when will I return, I wouldn`t leave”

/Maxance Fermine, The Beekeeper/

Kāpēc tieši Indonēzija? Kāpēc brīvprātīgais darbs?

Daudzi no jums atcerēsies 2014. gada koru olimpiādi, kas risinājās Rīgā. Viens no pamanāmākajiem un spilgtākajiem koriem bija papuasu koris “Iyakoko Patea Choir” un Ofija bija tieši šī kora brīvprātīgais palīgs. Koris bija stāvā sajūsmā par Ofiju, Ofija bija stāvā sajūsmā par viņiem, nebeidzamas sarunas, sirsnīgas rūpes un nevēlēšanās šķirties beidzās ar lēmumu “Ofija brauc uz Indonēziju”. Kā saka pati Ofija: “Labākais lēmums, ko jebkad esmu pieņēmusi”.

(c) f64

Un Ofijai jau bija pieredze brīvprātīgajā darbā gan Latvijā, gan ārzemēs (šinī blogā ir lasāma viņas Dziesmu svētku brīvprātīgā dienasgrāmata), viņa zināja, kas tas par zvēru un ko tāds ziemā ēd, bija skaidrs, ka tas ir tieši priekš viņas. Un dažkārt dzīvē vienkārši ir jādara tas, kas jādara.

Visu pārējo jūs pamazām uzzināsiet šai blogā.


Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *