Karstvīns: pirmā garša un ķiršu saldme.

Pirmā garša.

Šī rudens pirmais karstvīns bija skābs, veikalā pirkts izstrādājums aukstā rudens vakarā, kurš tomēr spēja pamodināt ilgas pēc ziemas garšas. Un tas tika dzerts lieliskā kompānijā.

Šī karstvīna galvenās sastāvdaļas bija Mežaparka estrāde, kas greznojās Staro Rīga rotājumos, savāda nostaļģija pēc Dziesmu Svētkiem, cilvēks, kuru sen nebiju satikusi un pasaule, kura šķita savādi izslīdējusi no parastā ritma.

Tas nebija garšīgs karstvīns. Taču tas atgādināja to, kā pāris gadus atpakaļ atklāju, ka katru reizi, karstvīnam ir sava recepte, kurai ir maz kopīga ar tā sastāvdaļām.

—-

Ķiršu saldme.

Otrais karstvīns šoruden bija neizbēgamas pirmā sekas. Saldum salds ķiršu vīns, pēdējās mājās palikušās karstvīna garšvielas, katliņš, kurš uz plīts palicis pāris mirkļus par ilgu un steigā apdedzināti pirkstgali.

Šī karstvīna galvenās sastāvdaļas bija blends, kuru mēģināju izveidot, lai attēlotu savādu, nenotveramu, bet laimīgu sajūtu, kurā tajā brīdī dzīvoju, garstāvoklis, kuru sabojāja datora izslēgšanās brīdī, kad darbs bija pusceļā, mans amerikānis, kurš klepo mikrofonā un vēršās zaļš no skaudības, četri paziņojumi, ka par karstvīnu, viņi ir lasījuši tikai grāmatās un auksta virtuves grīda.

Kā garšvielas izmantoju sen pazudušu vēlmi pēc kompānijas un mašīnu dunu aiz loga.

Šis bija bezdievīgi salds, taču gards karstvīns, kas ārstēja īgnumu un sāpošu kaklu.