Pasniegtās rokas ir smaržas varbūt,

Grib nokļūt pie tevis un tukšumā zūd

Tā bija sajūta, kuru es vēlējos izstāstīt pirms vairākiem gadiem, rudenī. Šajā naktī izrādījās, ka Klāvs to jau ir izstāstījis.


Vēl pāris minūtes atpakaļ bija vārdadiena Žannām.

Mēs, kopā ar Andreju (@vairsneatceros), reiz, sensenos laikos, kādā vakarā kopā uzrakstījām tēlu. Pēc visai ilgstošām šizofrēnijas lēkmēm un daudz smiekliem, mēs (kinda) pieņēmā to kā vārdu, ar kuru apzīmēt lietas, kuras daram kopā. Bija plānots, ka Žannas vārdadienu mēs svinēsim kopā, taču dzīvei esot dzīvei, tā gluži nenotika. Taču, tas netraucē apsveikt. Žanna – apsveicu tevi vārda dienā.


Zeme zem viņas kājām.

Pirmais darbs pa ilgiem laikiem, kurš man tiešām patīk. Neskatoties uz to, ka es biju plānojusi mierīgu un jauku un maigu blendu rudens romances noskaņās.